Lengvīns

Lengvīns (lietuviešu: Lengvenis, vācu: Lengewin, latīņu: Langwinus; senkrievu: Лонъкогвенъ) bija Nalsenes kunigaitis no aptuveni 1242. līdz 1260. gadam, Lietuvas valdniekaMindauga māsas dēls. Atskaņu hronikas tekstā raksturots kā “daudziem sen pazīstams augstprātīgs vīrs, kas bija vienmēr nomodā un sirdī juta cīņas sparu, ko bieži tā kaimiņi izbaudīja uz savas ādas. Viņš nodarīja daudz nelaimju gan kristiešiem, gan pagāniem.” [1]

. . . Lengvīns . . .

Pirmo reizi pieminēts Galīcijas-Volīnijas kņazistes hronikā 1244. gadā kā lietuviešu kunigaitis, kas vadījis karaspēka vienību kaujās pie Pinskas, kur ticis ievainots.

Ap 1245. gadu viņam naidīgie ziemeļrietumu kaimiņu sēļu zemju virsaiši brāļi Tūšis, Miļģerīns un Ģiņģeiķis Lengevīnu nolaupīja un izdeva Livonijas ordeņa mestram Dītriham no Grīningenas, kas viņu turēja Rīgas pilī. Ordeņa mestrs izlēma doties karagājienā uz Nalseni. Viņa karavīriem pie Daugavas piepulcējās Dānijas karaļa vasaļi no Rēveles, leti, līvi, kā arī jauniegūtie sēļu vasaļi. Pārcēlušies Daugavas kreisajā krastā, un izgājuši caur purviem, mežiem un upēm, iebrucēji nopostīja vairākas zemes. Daļa karaspēka Ģiņģeiķa vadībā ieņēma Lengevīna pili un ar kara laupījumu un par ķīlniekiem sagūtītajām sievām, viņu bērniem, zirgiem, govīm un teļiem jāja atpakaļ uz Rīgu. Atceļā viņiem purvainā apvidū uzbruka lietuviešu karaspēks, bet tika sakauts. Kaujā krita Lengevīna brālis. Gūstā saņemtais Lengevīns, par sakāvi uzzinājis, Rīgā mēģināja pakārties, bet to nepieļāva ordeņa apsardze.

Kad Lengvīnu draugi un tuvinieki viņu izpirka no Rīgas gūsta, pēc neilga laika viņš organizēja iebrukumu Livonijas ordeņa zemē, lai atriebtu sava brāļa nāvi. Lietuviešu karaspēks nemanīts izgāja cauri Jersikai un Rīgas arhibīskapam pakļautajām latgaļu zemēm un negaidīti uzbruka Livonijas ordeņa Cēsu pilij. Pils aizstāvēšanai Cēsu komturs Zasendorfas Heinrihs spēja sapulcināt karaspēku, kurā bija ap 500 bruņinieku un vasaļu karavīru, tomēr lietuviešiem bija skaitlisks pārspēks. Ordeņa karaspēks tika sakauts un kaujā krita pats komturs un deviņi ordeņa brāļi. Viens bruņinieks tika saņemts gūstā un viņam vajadzēja nest nocirsto Cēsu komtura galvu uz Lietuvu, kur viņu upurēja par godu kritušajam Lengvīna brālim.

Pēdējo reizi rakstos Lengvīna vārds (Langwinus sororius noster – mūsu māsas radinieks, mūsu svainis) pieminēts 1260. gada jūnijā Lietuvas karaļa Mindauga parakstītajā dokumentā, kurā karalis apsolīja dāvināt savu valsti Vācu ordenim gadījumā, ja pēc viņa nāves nebūtu likumīgu mantinieku [2].

Lengvīns droši vien gājis bojā klanu cīņas, kuru laikā tika nogalināts karalis Mindaugs.

. . . Lengvīns . . .

This article is issued from web site Wikipedia. The original article may be a bit shortened or modified. Some links may have been modified. The text is licensed under “Creative Commons – Attribution – Sharealike” [1] and some of the text can also be licensed under the terms of the “GNU Free Documentation License” [2]. Additional terms may apply for the media files. By using this site, you agree to our Legal pages . Web links: [1] [2]

. . . Lengvīns . . .

Previous post Liepājas apriņķa muižu nosaukumi
Next post Austrums (mēnešraksts)