Baltijas jūra

Baltijas jūra ir Eiropas ziemeļaustrumu daļas iekšējā jūra. To ierobežo Skandināvijas pussala, Eiropas kontinenta austrumu un centrālā daļa un Dānijas salas. Vienīgā Pasaules okeāna daļa, ar kuru savienota Baltijas jūra, ir Ziemeļjūra, taču arī ar Ziemeļjūru savieno tikai salīdzinoši šauri šaurumi — Ēresunds, Lielais Belts un Mazais Belts. Izveidoti arī kanāli — Baltās jūras kanāls cauri Krievijai savieno ar Ziemeļu Ledus okeānam piederīgo Balto jūru, bet Ķīles kanāls cauri Ziemeļvācijai — ar Ziemeļjūru.[1]

Baltijas jūra

Baltijas jūra
Koordinātas 58°N20°E
Okeāns Atlantijas okeāns
Platība 377 000 km2
Garums 1610 km
Platums 193 km
Vid. dziļums 55 m
Maks. dziļums 459 m
Tilpums 21 700 km3
Baseins 1 641 650 km2
Valstis un teritorijas  Dānija
 Igaunija
 Krievija
 Latvija
 Lietuva
 Polija
 Somija
 Vācija
 Zviedrija
Lielākās pilsētas Gdaņska
Helsinki
Kaļiņingrada
Kopenhāgena
Malme
Rīga
Sanktpēterburga
Stokholma
Tallina
Baltijas jūra Vikikrātuvē

. . . Baltijas jūra . . .

Viena no senākajām kartēm, kurā attēlota mūsdienu Latvijas teritorija — Aleksandrijas zinātnieka Klaudija Ptolemaja (ap 90.—168.m. ē.) izveidotā Austrumeiropas karte, kuras augšā attēlota Baltijas jūra (MARE SARMATICVM) ar Gotlandes salu (Gothia) un apakšā Azovas jūra (PALVDES MEOTIDES) un Melnās jūras daļa (PONTI EVXINI PARS) ar tajās ieplūstošajām upēm. Tagadējās Baltkrievijas teritorija apzīmēta kā Eiropas Sarmatija.

Baltijas jūras nosaukums ir devis nosaukumu baltu valodām un Baltijas valstīm. Terminu “Baltijas jūra” (Mare Balticum) pirmoreiz lietoja vācu hronists Ādams no Brēmenes 11. gadsimtā. Viņš, kā jau vietējais hronists, pierakstījis nosaukumu, kuru lietoja iedzīvotāji. Tomēr par šī vārda izcelsmi precīzu ziņu nav. Tas varēja rasties, atsaucoties uz mītisko Ziemeļeiropā it kā esošo Baltijas salu. Pastāv arī iespēja, ka Ādams no Brēmenes veidojis šo vārdu no ģermāņu vārda belt, ar kuru tiek apzīmēti vairāki Dānijas šaurumi. Cits skaidrojums — vārds cēlies no protoindoeiropiešu valodas vārda saknes *bhel, kas nozīmē ‘balts’, ‘mirdzošs’. Šī vārda sakne saglabājusies arī vairākās mūsdienu indoeiropiešu valodās, tai skaitā latviešu valodā.

Vienā no senākajām kartēm, kurā attēlota mūsdienu Latvijas teritorija — Aleksandrijas zinātnieka Klaudija Ptolemaja (ap 90.—168. m. ē.) izveidotajā Austrumeiropas kartē Baltijas jūra nosaukta par “Sarmatu jūru” (MARE SARMATICVM). Citos avotos minēts nosaukums OCEANUS SARMATICUS. Sarmati bija sena klejotāju tauta, kura runājusi indoirāņu valodā un līdz 4. gadsimtam dzīvoja Austrumeiropā. Tacits to dēvēja par “Svēbu jūru” (Mare Suebicum).

Vēsturē pazīstami arī citu tautu dotie Baltijas jūras nosaukumi: “Varjagu jūra”, “Barbaru jūra”[2], “Vendu jūra”. Tā kādā 946. gada dokumentā to dēvēja par “Rūgu jūru” (no rūgu vārda cēlies tagadējās Rīgenas salas nosaukums)[3], bet Nestora hronikas ievadā Baltijas jūra nosaukta par Varjagu jūru[4][5]. Štumpfa (Stumpf) Eiropas kartē[6], kas izdota Cīrihē, 1548. gadā (pārkopēta no vecākas Sebastiana Minstera veidotas kartes), Baltijas jūra tiek saukta par “Vācu jūru” (Das Deutsche Meer). Arī vecākā 1450. gadā Fra Mauro zīmētajā pasaules kartē redzams nosaukums “Ģermāņu jūra” vai pat okeāns, ko parasti piedēvē Ziemeļjūrai, tomēr minētajā kartē tā nepārprotami ir arī Baltijas jūra.[7]

Latvijas piekrastes iedzīvotāji mēdza atklāto jūru dēvēt par “Dižjūru”, bet Rīgas jūras līci — par “Mazo jūru” (Mazjūru). Viduslaikos Rīgas jūras līci latīniski dēvēja par “Līvu jūru” (Mare Livonicum). Senākajās Eiropas kartēs par jūrām tika saukti arī lielākie Baltijas jūras līči. Piemēram, Mare Finonicum sive Sinus Venedicus — tagadējais Somu jūras līcis.

Baltijas jūras nosaukums dažādās valodās:

Rīgas jūras līča piekraste Jūrmalā

. . . Baltijas jūra . . .

This article is issued from web site Wikipedia. The original article may be a bit shortened or modified. Some links may have been modified. The text is licensed under “Creative Commons – Attribution – Sharealike” [1] and some of the text can also be licensed under the terms of the “GNU Free Documentation License” [2]. Additional terms may apply for the media files. By using this site, you agree to our Legal pages . Web links: [1] [2]

. . . Baltijas jūra . . .

Previous post NGC 3795B
Next post Andrejs Radzevičs