
Bali tīģeris
Bali tīģeris (Panthera tigris balica) ir izmirusi tīģera pasauga, kas kādreiz apdzīvoja Bali salu Indonēzijā. Tā ir pirmā tīģera pasugu, kas izmirusi nesenā pagātnē.[1] Indonēzijas salās kopumā bija sastopmas trīs dažādas tīģera pasugas, no kurām divas pasugas ir izmirušas (Bali un Javas tīģeris), bet trešās (Sumatras tīģera) izdzīvošana ir kritiski apdraudēta.
Pēdējais zināmais Bali tīģeris bija Bali rietumos dzīvojoša tīģeriene, kas tika nošauta 1937. gada 27. septembrī,[2][3] lai gan vietējie iedzīvotāji turpināja ziņot par tīģera klātbūtni līdz 1940. gadiem un, iespējams, kāds īpatnis pat ir izdzīvojis līdz 1950. gadiem.[1] Bali tīģeris galvenokārt izmira dēļ nesaudzīgām medībām, kā arī izzūdot piemērotai dzīves videi, izcērtot mežus un attīstoties lauksaimniecībai. Tīģera medības tika aizliegtas tikai 1970. gadā, kad plēsējs salā jau bija izmiris.[4] Tā populācija nekad nav bijusi liela, jo pati Bali sala un tās mežu platības ir nelielas.[3]
. . . Bali tīģeris . . .
Bali tīģeris bija vismazākais no visiem tīģeriem,[5] apmēram uz pusi mazāks par Amūras tīģeri[3] un vienā lielumā ar leopardu un pumu.[6]Tēviņi, kā visiem tīģeriem, bija lielāki nekā mātītes. Tēviņa ķermeņa garums bija 220—230 cm, svars 90—100 kg, mātītes garums 190—210 cm, svars 65—80 kg.[5][6] Tā kažoka matojums bija īss, tumši oranžs vai sarkanīgi oranžs ar šaurām, melnām, tumši pelēkām vai brūnām svītrām. Dažiem īpatņiem svītru skaits uz pleciem, priekškājām un sānu priekšējās daļas bija samazināts.[7] Reizēm starp svītrām bija nelieli, melni plankumi.[2] Bali tīģerim uz galvas bija, tikai šai pasugai raksturīgs, smalks, blīvs svītrojums. Vēders bija balts un, tā kā kopumā kažoks bija tumšāks kā citām tīģera pasugām, tad tas koši kontrastēja ar oranžajiem sāniem.
Bali tīģeris, kā visi tīģeri, bija gaļēdājs un medīja visu, kas dzīvoja uz salas.[4] Tomēr, lai tīģera medījums būtu pietiekami barojošs un enerģiju dodošs, tam ir jābūt vismaz 20 kg smagam.[8] Tā galvenais medījums bija mežacūkas, Javas brieži, mundžaki, savvaļas vistas, varāni, mērkaķi un bantengi (kuri arī mūsdienās vairs Bali salā nav sastopami).[8]
Grūsnības periods ilga 100—110 dienas. Piedzima 2—3 nevarīgi, akli un nedzirdīgi mazuļi, par kuriem rūpējās tikai māte. Pēc dažām dienām atvērās acis un ausis. Māte mazuļus zīdīja ar pienu līdz apmēram gada vecumam, bet patstāvīgi tie kļuva apmēram 18—24 mēnešu vecumā.[4] Bali tīģera dzīves ilgums bija 10—15 gadi.[4]
. . . Bali tīģeris . . .